Jūlijs sākas ar Imantdienu. Un te, Murjāņos — kā te tika svinēts! Imantu Ziedoni sveikt sabrauca tuvi un tāli ciemiņi — radi, draugi, domubiedri, ceļabiedri. Visi ieradās pēc Ausmas delikātā uzaicinājuma “Pirmajā jūlijā jūs taču atnāksiet?”, kas nozīmēja to pašu, ko “Mēs tevi gaidām!” Uzaicinājums bija ne tikai liels pagodinājums, bet arī nepieciešamība, lai saprastu, vai konkrētajā gadā Imantdiena Murjāņos notiek, jo dzejnieks bija ļoti aizņemts cilvēks: bieži ceļoja vai arī ne retums — savā vārda dienas laikā uzturējās sanatorijā.
Man, Andrejam Upītim, šie svētki bija sirdij tuva un vērtīga tradīcija, te sanāca ļaudis un pavadīja laiku ne tikai jēgppilnās sarunās, bet arī jēgpilnās un vienlaikus neparastās izdarībās. Vienu reizi visi viesi taisīja putnu būrīšus, piekrituši bez vārda runas, bet galīgi nomocījušies, lielākā daļa pat toreiz netika pabeigti. Reiz dzejnieks man atzinās:
“Imantu diena man pašam pagāja, saņemot un aizvadot viesus. Pirmie visi jau nāca atsveicināties, bet pēdējie vēl tikai ieradās.”[1]
Kad Murjāņi nonāca muzeja rīcībā, tika nolemts šo tradīciju turpināt, tāpēc jau ceturto gadu Imantdienā Imanta Ziedoņa muzejs aicināja pie sevis Latvijas muzeju darbiniekus. Svētku noskaņā muzeju darbinieki kopā ar dažādiem ekspertiem risināja nozarei aktuālus jautājumus, darbojās radošās darbnīcās un nodevās jēgpilnām sarunām. Cik nu spēju noklausīties pa atslēgas caurumu, šī gada tēma bija izglītība un darbs ar jauniešiem.
Es līdz šim neko nezināju par jauno izglītības standartu, bet Inga Krišāne (“Skola 2030” eksperte) izskaidroja gan kultūras nozīmi jaunajā standartā, gan īpaši izcēla to, kā muzeji var līdzdarboties jauniešu izaugsmē. Elegantais un atraktīvais Oskars Kaulēns no Ventspils Valsts ģimnāzijas mācīja, kādus praktiskus dramaturģiskus elementus izmantot, lai īstenotu ideālu (jo mazāk gribēt nav vērts) stundu muzejā. Īpaši vērtīga man likās Elizabetes Pavlovskas (Ziedoņa klases vadītāja) prezentācija par to, kā tādiem cienīga vecuma lāčiem saprasties ar jaunās Zetas un Alfas paaudzes lāčiem, kas jau piedzimst ar tehnoloģijām, kamēr es tikai māku nodiktēt savu sakāmo, bet visvairāk mani pārsteidza jauniešu konkursa Ideju pavasaris dalībnieku šī gada veikums, dažādos Latvijas muzejos īstenojot savas stundas muzejos, tieši tādas, kādās viņi paši vēlētos piedalīties! Iedvesmojoši!
Muzejnieki padarbojās arī meistarklasēs un uzzināja, kā domāt kritiski (Mārtiņš Hiršs), izmēģināja dažādus improvizācijas paņēmienus (Jānis Skutelis), iepazinās ar dažādiem orientēšanās spēļu principiem (aktīvā tūrisma centrs Eži), kā arī izveidoja savu erudīcijas spēli (Emīls Lukjanskis).
Izstādes un filmas “Izgaismot Latviju!” atklāšana angļu valodā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Foto: Imanta Ziedoņa muzejs.
Bet ar to vien nepietiek! Muzejs Imantam Ziedonim šajā mēnesī sarūpējis vēl kādus svētkus. 10. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās izstādes un filmas Izgaismot Latviju! atklāšana angļu valodā. Projekts Izgaismot Latviju!” vēsta par Ziedoņa muzeja īstenoto gājienu sēriju apkārt Latvijas robežai trīs gadu garumā. Tā tapšanu iedvesmoja ne vairāk, ne mazāk kā jau visiem labi zināmā dzejnieka, mana saimnieka Imanta Ziedoņa grāmatā Leišmalīte rakstītais:
“Un galu galā pa Latvijas pierobežu joslu kādreiz ies (tā jābūt!) tūrisma ceļš un ceļotāji prasīs izbrauktā maršruta vietu interesantu iemirdzēšanos.” [2]
Es varu būt patiesi lepns, ka mana saimnieka ideja trīs gadu garumā bija kopā pulcējusi teju 3000 gājienu dalībnieku. Ne kuram katram lācim tā ir laimējies. Un vai tu, lasītāj, kādreiz esi apgājis apkārt savai mājai? Un sētai? Vai ciemam un pilsētai, kurā dzīvo? Kas tur notiek uz robežām starp Tev zināmo un nezināmo?
Šī ceļojošā izstāde un filma aicina apmeklētājus doties ceļā un atklāt katram savu Latviju. Kopš janvāra izstāde un filma jau apciemojusi astoņas pierobežas pašvaldības un pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas tā iemirdzēsies vēl astoņās Latvijas vietās.
Vasara Murjāņos vienmēr bijusi pilna rosības. Savs laiks atpūtai un svētkiem, bet savs laiks arī darbiem. Murjāņi tapa par vietu, kur realizēt dzejnieka bērnības sapni — būt par dārznieku. Te gan Ausmai, gan Imantam bija sava puķu dobe, Ausmai koši dzeltenā, bet Imantam — lillā. Audzēti tika arī zaļumi un dažādi dārzeņi, tostarp ķirbis, kam veltīta pirmā Imanta Ziedoņa epifānija Ho, ho! — Kas tad tur nu būs?
Tieši šeit, Murjāņos, jūlijā vienmēr tika baudīta arī pirmā kartupeļu raža.
"Zem zemes briest agrie kartupeļi. Mēs tos vārām pirmo reizi katru vasaru ap Annas dienu, tagad vēl tie briest un zied. Es agrāk nebiju piedomājis, ka arī kartupeļu ziedēšanai ir sava jēga un spēks, bet nu es to vēroju kā brīnumu." [3]
Un tieši kartupelim veltīts viens no dzejnieka pirmajiem dzejoļiem:
"Par dzeju un kartupeļiem
Tad, kad smaržo tavā dzejā
Ābeļziedu sniegs,
Ļaudis valgās, melnās vagās
Kartupeļus liek.
Čalo liedags tavos pantos,
Debess vēji dzied,
Pieticīgi ceļa malā
Kartupeļi zied.
Raisās lapas, un tu raksti —
Dvēsele tev smok,
Citi drēgnā rudens lietū
Kartupeļus rok.
Garo tev uz galda šķīvī
Kartupelis silts.
Dzejniek, vai nav neauglīga
Tavu sapņu smilts?" [4]
Kuldīgā, Pārventas parkā, aktualizējot Imanta Ziedoņa darbu “Kurzemīte”, tapis Imanta Ziedoņa muzeja un fonda “Viegli” kopīgais projekts “Kulturālo kartupeļu lauks”, kas, ticiet vai nē, ir pavisam īsts kartupeļu lauks, kas kopā ar kuldīdzniekeim un interesentiem tika iestādīts šī gada 6. maijā. Bet šis nebūt nav parasts kartupeļu lauks, no citiem tas atšķiras ar to, ka tam ir iespēja klausīties “Kartupeļu lauka radio”. Klausījušies, ausījušies kartupeļi auguši braši un vasaras vidū tie piedzīvoja savu daiļāko uzplaukumu. Lai kopīgi nosvinētu kartupeļu ziedēšanu 12. jūlijā līdzās kulturālo kartupeļu laukam norisinājās brīvdabas koncerts “Kartupeļu ziedonis”, kas iezīmēja jauna koncertu cikla sākumu. Šogad koncertā uzstājās “Kartupeļu bigbends” mūziķa Goran Gora (Jānis Holšteins-Upmanis) vadībā. Brīvdabas koncertu sastāvs turpmāko gadu laikā mainīsies, padarot katru koncertu par iepriekš neparedzamu noslēpumu.
“Koncepts par mūziku, dziesmām, kas latviešiem ir lielas un svarīgas, radās pirms kāda laika, iespaidojoties no amerikāņu dziesminieka Džonija Keša (Johnny Cash), kurš ieskaņoja, viņaprāt, svarīgākās un skaistākās citu mūziķu komponētās dziesmas albumu sērijā “American”. Arī es tobrīd atskārtu, ka latviešu mūzikā ir ļoti daudz dziesmu, par kurām es varu droši teikt: “Es gribētu būt šo dziesmu autors!” Beidzot šī ideja ir materializējusies,” pauda dziesminieks Goran Gora.
Īpaši aranžētas koncertā skanēja tādas laika pārbaudi izturējušas dziesmas, kā Imanta Kalniņa Dūdieviņš, grupas Pērkons dziesma Pie baltas lapas, un, protams, arī viena no manām mīļākajām dziesmām Edgara Liepiņa izpildītā Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc un daudzas citas, kas koncertā mijiedarbojās ar Imanta Ziedoņa dzejas lasījumiem Kuldīgas mācītāja Mārtiņa Burkes-Burkevica izpildījumā.
Kartupeļu lauka ideja Pārventas parkā, Kuldīgā, tapusi sadarbībā ar Kuldīgas novada Domi un realizēta pateicoties uzņēmumam Amazone grupa. Koncerta dienā, 12. jūlijā, ikvienam bija iespēja visas dienas garumā piedzīvot dažādās ēverģēlības saistībā ar kultūraugu kartupeli, sākot ar bezmaksas radošajām darbnīcām bērniem un pieaugušajiem, beidzot ar izglītojošiem semināriem, ko sagatavojuši lauksaimniecības profesionāļi.
Pat man, vienam ļoti pieredzējušam lācim, šis ir bijis iespaidiem bagāts mēnesis, mana labā drauga —Imanta mēnesis!
Starp citu, varu pačukstēt, ka jauno kulturālo kartupeļu ražu būs iespējams baudīt Ziedoņa muzeja organizētajos brīvdabas kino vakaros, kas augusta un septembra piektdienu vakaros norisināsies Murjāņos.
Jūsu nedaudz piekusušais lācis
Andrejs Upītis
[1] I. Ziedonis, A. Berķis. No Jāņiem līdz Murjāņiem. Rīga: Dienas Grāmata, 2013, 204. lpp.
[2] I. ZIedonis, R. Ziedonis. Leišmalīte. Rīga : Zvaigzne ABC, [2012],6. lpp.
[3] I. Ziedonis. Epifānijas. Rīga: Liesma, 1971, 101. lpp.
[4] I. Ziedonis. Par dzeju un kartupeļiem // Liesma, 1958, Nr.7.
