"Ceļošana ir viens no pasaules uzturveidiem."
Imants Ziedonis
Sveiks, lasītāj!
Mana plīša sirds sažņaudzas, dzirdot un redzot, kas šobrīd notiek pasaulē. Mēs, Murjāņu lāči, tagad turamies kopā — ķepu ķepā par jums visiem, kas šobrīd atrodas mājās un tādējādi pasargā gan sevi, gan apkārtējos. Un aicinām arī tevi palikt mājās un uzsūkt visas zinības, ko šobrīd piedāvā globālais tīmeklis!
Zinu, jau zinu, ka tagad gribētos mesties piedzīvojumos un paceļot, tāpēc šoreiz piedāvāju ceļot kopā ar Imantu Ziedoni. Un lai nu kurš, bet viņš patiesi ceļojis ļoti daudz!
Te, nelielam ieskatam Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta sagatavotajā kartē, var redzēt to, cik, pēc viņu aplēsēm, daudz dažādās vietās pabijis Imants Ziedonis.
.png)
Ja mēģina atskatīties, kur sācies Imanta Ziedoņa ceļotkāres gars, tad viens no pagrieziena punktiem noteikti bijis brīdis, kad Imants Ziedonis iegādājies motociklu IŽ, gaiši zilā krāsā ar blakus vāģi. Pēc Imanta Ziedoņa māsas Anitas atmiņām tas bijis 1961. gads. Paralēli tam Imants Ziedonis jau aktīvi nodarbojās ar ūdens tūrismu.
Par piedzīvojumiem ar motociklu un laivu braucieniem 1962. gada vasarā Imants Ziedonis vēstulē klasesbiedriem raksta:
"Ko par sevi lai pastāstu. Ziemas pagāja skolā, vasaras apkārt skrienot pa pasauli. Pa tūristu takām Latgalē un pa Latvijas jūrmalas kāpām nobraukts motocikls — šī vasara bija veltīta politehnizācijai, apguvu motorus un to "verķus". Ārpus republikas šovasar nebiju, pirms braukšanas uz Maskavu gribējās saelpoties labi daudz Latvijas gaisa, tāpēc — tūrisms, ceļi, upes, gumijas laiviņas, teltis un daudz piezīmju bloknotos." [1]
Tieši motocikls iedvesmojis dzejnieka trešo dzejoļu krājumu, kas arī tā tiek nosaukts – par Motociklu (1965). Krājums kļuva par sava laika dižpārdokli, kas īpaši saistīja jauniešus un jaunietes. Divus gadus vēlāk šis krājums arī nonāca uz Dailes teātra skatuves režisora Pētera Pētersona dramatizējumā ar tādu pašu nosaukumu. Šai izrādei mūziku komponējis Imants Kalniņš, to vidū labi zināmas dziesmas, kā Bez mīlestības nedzīvojiet, Visskaistākās ogas pasaulē un Mīlestība divreiz neatnāk.
Šīs un daudzas citas Imanta Kalniņa dziesmas ar Imanta Ziedoņa vārdiem fonda Viegli un draugu izpildījumā varat noklausīties šeit:
Un arī mūsdienās dzejoļu krājums Motocikls neatstāj vienaldzīgos. Tas iedvesmojis grupu Carnival youth radīt dziesmu Stūre. Nudien iesaku noklausieties to, jo šis trakais dzīves brauciens – tas ir pārlaicīgs.
-Ziedonis_Imants01.jpg)
Filmas Gada reportāža programma, 1965. RTMM 338007.
Motociklam būtiska loma ir arī kinoscenārija veidošanā. 1964. gada žurnāla Liesma 30. jūlija numurā Imants Ziedonis atklāj savu ieceri ar motociklu apbraukt visu Latviju, lai iedvesmotos kinoscenārijam par godu Padomju Latvijas 25. gadadienai.
Tā tapusi filma Gada reportāža (1965). Imants Ziedonis šai režisora Aivara Freimaņa filmai kopā ar režisoru Hercu Franku veidojis scenāriju, operators – Ivars Seleckis. Dzejnieks vēlāk atzīst, ka tieši Gada reportāžā viņš smēlies ideju grāmatas Kurzemīte izpētes gājieniem, kurus cerams pavisam drīz varēsim veikt arī mēs!
Filma atspoguļo vienu gadu Padomju Latvijas dzīvē. Filma ir ne tikai vērtīga laikmeta liecība, bet arīdzan poētisks stāsts, kurā bez Padomju Latvijas sasniegumiem galvenā loma atvēlēta tās iedzīvotājiem – tās cilvēkiem. Filma simboliski sākas ar jaunības svētkiem Rundāles pilī, vēlāk apceļo teju visu Latviju, tostarp ieciemojoties Latgales keramiķa Antona Šmulāna darbnīcā.
Tiem, kuri vēlas ielūkoties, kāds īsti bijis šis 1964. gads Latvijā, to ir iespējams izdarīt Latvijas filmu portālā.
1965. gadā arī iznāk Imanta Ziedoņa grāmata Dzejnieka dienasgrāmata, kas dokumentē piedzīvoto Kalnu Altajā.
Tā sākās 1963. gada 14. maijā un beidzas 1. jūnijā.
Jau divas dienas pēc ierašanās un “oficiālās” programmas beigām, kad vēl viena diena viesnīcā dzejniekam būtu radījusi nervu drudzi, sākās Imanta Ziedoņa piedzīvojumu ceļš kalnos. Drīz viņš nonācis Kajarlikā, ciematiņā kalnu pakājē, tāda paša nosaukuma upes ielejā, kur iepazinies ar Tohtoju Somojevu — vietējās fermas pārzini, kura sejas līnijās vien jau pirmajā acu mirklī dzejnieks samanījis dziļu iekšēju inteliģenci.
Kopā ar Tohtoju Imants Ziedonis devās kalnos zirga mugurā, kaut nekad līdz šim nebija dzīvē jājis, bet šādu piedzīvojumu nebija iespējams laist garām. Galā viena plānotā pievakare izvērtās par neaizmirstamu vairāku dienu izbraukumu kopā ar jauniegūto draugu.
Kalni liek paskatīties uz dzīvi ar citām acīm:
"Kalnos taču ir tikai klusums un vientulība, miers un garlaicība! No kā tad šeit tāda trauksmaina pacilātība? Lejā, cilvēkos, sabiedrībā, tur jā…
Tur jūs nezināt, kā atnāk pavasaris kalnos. Kā smaržo ciedrs, zaļš kā jaunība. Jūs nezināt, kā vējš, no jebkuras debess puses nācis, satrauc tavas domas kā stepju auļotājus.
Upes kalnos ir visdzidrākās un visstraujākās. Kā jaunība." [2]
-Ziedonis_Imants.jpg)
Upes un straumes, jā, tās arī saistījušas Imantu Ziedoni, un ar savu piepūšamo laivu Ķudeli izbraukātas ne tikai Latvijas straujākās upes — Vadakste, Ogre, Salaca u.c. —, bet arī neprātīgās Karēlijas upes, kam par godu 1967. gadā iznāca Imanta Ziedoņa grāmata Pa Putu ceļu. Bez dulliem piedzīvojumu stāstiem par krāču pārvarēšanu, laivu plīšanu un lāpīšanu, šai grāmatā Imants Ziedonis raksta arī par laimi:
"Vai es bieži esmu bijis laimīgs? Cik daudz es esmu bijis laimīgs? Dīvaini, bet es nevaru atbildēt. Kad? Kur? Vienīgais to es zinu — tajās dienās un tajās naktīs ezeros, upēs un upju krastos. Ja par laimi var saukt to spēka pilno mieru, kas tevi apņem, kad tu jūti beidzot, jūti skaidri un galīgi — tā vajadzētu nodzīvot." [3]
Vēl kāds Imanta Ziedoņa, Gunāra Janaiša un Vitālija Korotiča kopīgs ceļojums aprakstīts grāmatā Perpendikulārā karote, tas ir stāsts par sava laika Tadžikiju, kādu to novērojuši trīs autori. Tas ir stāsts par vietas, cilvēku, kultūras un savpatības vērtību:
"Bet problēma par perpendikulāro karoti paliek spēkā. Vai šodien, kad katrā lauku veikalā var nopirkt rūpnieciski ražotās vispasaules standarta karotes, — vai šodien tadžikiem vajadzīgas savas šķībi sagrieztās — ar kātiņu malā, ne galā? Es saku: jā![4] No tūkstoša JŪS un tūkstoša MĒS noteikti atradīsies divi, kas kaut ko viens no otra pieņems, ar kaut ko apmainīsies. Bet perpendikulārā karote? Vai nepazudīs perpendikulārā karote? Gluži otrādi. Varbūt tā ir optimālākā, visracionālākā un visskaistākā karote pasaulē! Kas var apgalvot, ka ne? Citas tautas gandrīz nemaz to vēl nav redzējušas!" [5]
Vai atpazīsti to, kurš sēž uz ēzelīša?
Tie ir tikai daži no Imanta Ziedoņa piedzīvojumiem, un tā varētu bezgalīgi turpināt arī par viņa braucieniem uz rietumiem — ASV, Kanādu, Franciju, Austrāliju. Vēl un vēl…. Bet tas lai paliek citai reizei…
Novēlu jums, lai šis laiks ir tik viegls kā šī dzejnieka noķertā sajūta, lidojot pār Pamira kalniem:
"Tu lido virs pasaules griestiem, tu esi visvarenais cilvēks, tu lido ar jaku, vienu no vismodernākajām mazlidmašīnām, tev ir eņģeliska sajūta, tu esi eņģelis. Bet eņģeļiem nav problēmu. Problēmas sākas, kad eņģeļi piezemējas." [6]
Ar veselības vēlējumiem,
Jūsu lācis Andrejs
[1] Imanta Ziedoņa vēstule klases biedriem 1962.gada 26. augustā Ziedošais ķiršu dārzs. Tukuma Imants / sast. Arnis Šablovskis. [Rīga] : Mansards, 2015, 66.lpp.
[2] Ziedonis, Imants. Ir katra draudzība kā taiga // Karogs, 1964, Nr.3, 85.lpp.
[3] Ziedonis, Imants. Pa putu ceļu. Rīga: Liesma, 1967, 110.lpp.
[4] Ziedonis, Imants. Raksti, 5.sēj. Ceļojumi. Rīga: Nordik, 1996, 237-238.lpp.
[5] Ziedonis, Imants. Raksti, 5.sēj. Ceļojumi. Rīga: Nordik, 1996, 256.lpp.
[6] Ziedonis, Imants. Raksti, 5.sēj. Ceļojumi. Rīga: Nordik, 1996, 232-233.lpp.
