Ceļā ar Baronu: no Valkas līdz Madlienai

Sveiciens, draugi!

Barona ceļš Latvijā ilgst līdz pat 20. septembrim. Izstāstīšu, kā mums gāja pirmajās dienās, kad ienācām mūsu skaistajā zemē – Latvijā.

No Valkas līdz Madlienai ir septiņas aizraujošas dienas. Gājēju vidū ir mūsu draugu, ziņu portāla Delfi komanda, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs, orientieriste Baiba Smila, Ziedoņa bibliotēkas vadītāja Ance Caune, dzejnieks un žurnālists Toms Treibergs, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, profesore, Rūta Muktupāvela un etnomuzikologs, profesors Valdis Muktupāvels.

Ceļā no skautu un gaidu patrona Goppera mājām līdz Bilskai ziņu portāla Delfi meitenes Zane un Andra sastop ceļā gleznainu Vidzemes ainavu. Gājiens ir aptuveni 16 kilometru garš, un ceļā rit sarunas par to, ka Krišjānis Barons, Krišjāņa Valdemāra iedvesmots, kopā ar biedriem ķeras pie Pēterburgas Avīžu izdošanas. Krišjānis Barons vēlas raidīt Tērbatas universitātē iegūtās zināšanas latviešu zemniekiem. Lai avīze būtu interesantāka un to vairāk pirktu, tai klāt ir joku pielikums Dzirkstele, vēlāk to sauca Zobu gals. Vācu baroniem, protams, joki par sevi nepatika, un cenzūra avīzi sasniedza, un mūsu draugiem jaunlatviešiem bija jābēguļo. Tūrisma apskatnieces Zane un Andra smej, ka šodien var rakstīt ko un kā grib, ir brīvība, ja tik var aizsniegt pēc iespējas lielāku auditoriju. Vai portālā Delfi ir joku lapa? Meitenes saka, ka visa komanda esot uz humoru orientēta un katrā rakstā tas esot manāms. Rakstu par to, kā šajā dienā veicās, var lasīt ŠEIT

Ivars Ījabs pārņem stafeti un dodas līdz Smiltenei. Bilska - Zeltiņi - Kamaldiņa - Kalnamuiža un tad jau arī Smiltene. Bilskas ezers īpašs ar to, ka pie tā ikvienam ir iespēja baudīt klusu un nesteidzīgu atpūtu - dodoties pastaigā pa taku, kas vijas gandrīz ap visu ūdenstilpni. Ap ezeru izvietotas laipas un var baudīt gan ezera ainavas, gan arī purvaino mežmalu, kurā iespējams atrast gan pa kādai dzērvenei, gan zilenei, gan atrast ezera krastā augošās kukaiņēdājas - rasenes. Pie ezera ir labiekārtotas peldvietas, atpūtas vietas, šūpoles, ugunskura vieta. Ījabs atzīmē, ka Dainu tēvs ir unikāla personība Latvijas vēsturē. Īsts urbis, dziļš pētnieks, un viņam piemitis kantisks dzīvesveids - disciplinēta dzīve, pēc kura var salīdzināt pulksteņus!

Ceļu turpina orientieriste Baiba Smila. Dienas iesākumā viņu pavadošā komanda viņu pārbauda un noslēpj Barona cepuri Smiltenes Meteorīta krāterī. Kā jau orientieriste, Baiba ātri to atrada! Izrādās, ka Smiltenes Meteorīta krātera dibenā ir neliels futbola laukums. Krāteris ir īpatnējs dabas veidojums, apaļa bedre ar nelielu valni ziemeļaustrumu daļā. Tas varētu būt veidojies tāpat kā visi citi Smiltenes smilšu pauguri un gravas ledus laikmetā, ūdenim skalojoties caur ledāja spraugām, vai arī tam ir kosmiska izcelsme – meteorīta sprādziena rezultāts. Krāterveida bedres dziļums ir 11m un diametrs 85m, ir vērts apskatīt!

Ceļš turpinās uz veco Brantu skolu, kur tās saimniece Ilze ir izveidojusi saules pulksteni, pēc kura var noteikt precīzu laiku. Ir laiks nākamajam gājējam!

Ziedoņa bibliotēkas vadītāja Ance Caune ceļu veic ar savu sporta divriteni. Ance ikdienā labprāt veic garus ceļa gabalus. Grants ceļš viņai nav šķērslis pat, ja viņas veicamais maršruts ir 38 kilometrus garš! Ceļā komanda apciemoja Dzērbenes bibliotēku, kur strādā atsaucīgi cilvēki un, piesakot apmeklējumu, to iespējams apciemot arī sestdienā! Vakars komandai noslēdzās Vecpiebalgā ar burvīgu Haralda Sīmaņa koncertu. Mākslinieks, kurš pieskandināja baznīcu un aizķēra apmeklētāju dvēseles stīgas.

K. Barons 1857. gadā saraksta savus pirmos dzejoļus Padoms meitiņām un Dziesmas iemantošana. Jāzeps Vītols, izlasot Barona simbolisko dzejoli Kalna strauts, sacer dziesmu Upe un cilvēka dzīve, kas patlaban nemainīgi ir Dziesmu svētku repertuārā. Likumsakarīgi, ka mūsdienu Barons ir arī dzejnieks Toms Treibergs. Reiz Kartupeļu Lauka Radio Kurzemītes ekspedīcijas laikā pie jūras, saulei rietot, Toms no sirds un pa īstam nodziedāja saulei veltītu tautas dziesmu. Neticami skaisti. Tā paiet puse dienas ar Tomu, esam ceļā pie Rūdolfa Blaumaņa. Viņš mūs gaida Ērgļos pie 240. kilometra atzīmes.

Šis ceļš mums patiešām bija kultūras notikumiem bagāts, jo tajā pašā dienā iet mūziķi un ģimene - Rūta un Valdis Muktupāveli. Viņi radīja bagātu un aizraujošu stāstu par Jurjānu Andreja ieguldījumu tautas mūzikas dokumentēšanā. Tik daudz sakritību! Barona un Jurjāna mūža darbi ir sākušies vienā gadā - 1894. Kā arī diena ar smieklīgiem atklājumiem, piemēram, dūdu nosaukums ir “somas stabules” un kokle ir “gulošā piecu stīgu arfa”.