Latvijas Televīzijas
Raidījuma “Kultūršoks”
Radošajai komandai

Nodibinājuma “Imanta Ziedoņa muzeja fonds”
valdes

atklāta vēstule.

 

Paldies par iesākto publisko diskusiju par privātiem akreditētiem muzejiem un to finansēšanas kārtību, kā arī iespēju raidījumā paust savu viedokli. Taču vēlamies precizēt statistikas datus, kuri raidījumā “Kultūršoks” (šī gada 11. oktobrī) tika atspoguļoti neprecīzi.

Raidījumā tika uzrādīta tabula, kurā potenciāli būtu atspoguļots ļoti labs pētījums par ieguldītās valsts naudas atdevi uz vienu apmeklētāju, kam pamatoti būtu jābūt vienam no vērtējamajiem parametriem. Skaidrībai būtu veselīgi šādu datu analīzi veikt arī citos Latvijas muzejos. Piemēram, apskatot vienu no Latvijas lielākajiem muzejiem - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) valsts dotācija 2022.gadā bija 8 209 210 milj. eiro, un apmeklētāju skaits – 296 218. Iznāk, ka viens LNMM apmeklētājs valstij izmaksāja 27,71 eiro (izmantoti jaunākie dati, kas publiski pieejami LNMM un kulturasdati,lv mājas lapās).

Tajā pašā laikā uzsveram, lai rezultāti un salīdzinājumi būtu korekti, skaitļiem ir jābūt precīziem un savstarpēji salīdzināmiem. Raidījumā netika precīzi atspoguļots “Ziedoņa muzeja” apmeklētāju skaits. Respektīvi, tika ņemti vērā tikai vienas “Ziedoņa muzeja” filiāles dati (Murjāņu vasaras māja, kas apmeklētājiem pilnvērtīgi pieejama tikai vasaras sezonā - atšķirībā no pārējiem salīdzinātajiem muzejiem).

Nodrošinot apmeklētājiem saturīgu un interesantu iespēju apmeklēt Murjāņu māju, arī ziemas periodā, jau trešo sezonu veidojam brīvdabas izstādes, tā, lai muzeja klientiem ir iespēja aplūkot ne tikai teritoriju, bet arī iepazīt Ziedoņa muzeja krājumā esošos priekšmetus no mākslinieciska skatu punkta, kā arī uzzināt ko jaunu par dzejnieka atstāto mantojumu.

Korekta salīdzinājuma izpratnei sniedzam Ziedoņa muzeja 2023. gada statistikas datus:

A. “Ziedoņa muzeja” vasaras māja “Dzirnakmeņi” (atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā, Murjāņos) - 2906 apmeklētāji (vasaras sezona, 4 mēneši gadā);

Salīdzinājumam ar citiem memoriālajiem muzejiem, kas apmeklētājiem ir pieejami 12 mēnešus gadā: (Jāņa Akuratera muzejs Rīgā - 2724, Andreja Upīša muzejs Rīgā - 2099, Kr.Barona muzejs Rīgā - 3782, O.Vācieša muzejs Rīgā – 4917 apmeklētāji 2023.gadā)

B.    “Ziedoņa muzeja” īstenotajās muzejiskās aktivitātēs papildus muzeja Murjāņos un ārpus muzeja vasaras darba laikam, 2023.gadā sasniegts vismaz 47 500 cilvēku (klātienē un neklātienē) skaits, kurus iespējams uzskaitīt:

1) Brīvdabas izstāde "Fragmenti, kas palīdz dzīvot. Imka un Ojka" Murjāņos (ārpus sezonas darba laika): 2353;
2) Ziedoņa bibliotēka Rīgā: 3007 apmeklējumi (skolēni, kas apmeklējuši Ziedoņa muzeja un Ziedoņa klases kopradītās nodarbības Rīgā un citur Latvijā);
3) izstāde “Es atkal neatvados”, Sporta 2 kvartālā Rīgā - 4500 apmeklējumi;
4) Ceļojošā izstāde "Es atkal neatvados" (Rīga, Rēzekne, Jēkabpils, Valmiera, Ogre): 10988
5) Zinātniskās konferences “Augšanas testaments. Imantam Ziedonim 90” apmeklētāju un dalībnieku skaits: 47, Youtube tiešraides un pēcāk skatījums: 143;
6) Ojāra Vācieša grāmatas “Minimismi” atklāšanas pasākums Rīgā: 34
7.) Animācijas filmu “Suns Funs un Pasaule” skatījumu skaits youtube.com:
Suns Funs un Rīga: 12124
Suns Funs un mūsu Latvija: 14062
Abas animācijas filmas un metodiskais materiāls izsūtīts 740 PII visā Latvijā.
Filmiņa pieejama Go3 televīzijā visā Latvijā.
Animācijas filmiņu “Suns Funs un pasaule” atklāšanas pasākumi: 48
8) Koncertlekcija "Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša draudzība. Nospiedumi", Londonā, 2023.gada 25. novembrī: 55
9) Grāmatas "Amizantais? Katram savs Imants Ziedonis" atklāšanas pasākumi: 150

Dati atbilstoši atskaitēm Kultūras Ministrijai.

    C. Auditorija, kas sasniegta virtuālajā vidē:

1) muzeja mājaslapas www.ziedonamuzejs.lv 2023. gadā - 11 tūkst. unikālie skatījumi.
2) Muzeja sociālie konti: Facebook - 8,3 tūkst. sekotāji; Instagram - 2744 sekotāji.

No augstākminētajiem datiem izriet, ka klātienē Ziedoņa muzeju vai muzeja organizētos notikumus apmeklējuši aptuveni 21 000 apmeklētāju. No šiem datiem secinām, ka “Ziedoņa muzeja” valsts dotācija uz vienu apmeklētāju ir ~ 7,- eur, nevis raidījuma tabulā minētie skaitļi, kas ir vairākkārtīgi lielāki.  

Ņemot vērā augstākminētos faktus, kā arī, lai nodrošinātu Latvijas sabiedriskā medija uzdevumu sniegt uzticamas ziņas, ar šo aicinām precizēt raidījumā izmantotos datus, lai turpmākajos uzskates materiālos LSM portālā šie dati būtu korekti un savstarpēji salīdzināmi.

Kā jau vēstules sākumā minējām, esam pateicīgi Jums par šīs tēmas aktualizēšanu un atbalstot to, ierosinām papildināt šo diskusiju ar sekojošiem problēmjautājumiem:

Ir jāattīsta diskusija par to, ko īsti nozīmē “privāts muzejs”? Kam pieder muzeja kolekcijas (gleznas, retro auto vai citi eksponāti)? Konkrētai privātpersonai, noslēgtai ģimenei vai visai sabiedrībai? Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” veidotie muzeji pieder visai sabiedrībai, un to darbībā jau piecpadsmito gadu piedalās arī vairāki simti brīvprātīgo.

Aicinām arī diskutēt par muzeju lomu Mūžības priekšā. Skaidri nošķirot muzeju krājuma, pētniecības un komunikācijas lomu kā ilgtspējīgu procesu, kam noteikti nav projektu daba. Muzejs pēc būtības nevar būt projekts. Līdz ar to uzskatām, ka vitāli svarīgi ir skaidri nodalīt “privāto akreditēto muzeju” finanšu piešķiršanas kārtību no vienreizēju projektu konkursiem, kā tas šobrīd tiek piedāvāts, par naudas pārdales instrumentu izmantojot VKKF platformu.  

Ņemot vērā to, ka ir grūti saprast, kā VKKF komisiju locekļi nonāk līdz populārākajam projektu neatbalstīšanas argumentam: “Nav aktuāli”, aicinām diskutēt par VKKF caurspīdīgāku lēmumu pieņemšanu. Kopš 2017.gada, “Ziedoņa muzeja” projektiem paziņotie VKKF vērtētāju verdikti “nav aktuāli”, ir bijuši pretrunā ar “Muzeju biedrības” gada balvas žūrijas, UNESCO un ICOM vērtējumiem – par to liecina muzeja projektiem pasniegtās balvas un nominācijas. Arī šogad “Ziedoņa muzejs” ir “Muzeju biedrības” laureāts (žūrijā piesaistīti eksperti ārpus muzeja nozares).

Un nobeigumā – vēl kāda potenciāli svarīga diskusija - “kā ieviest jauno ICOM muzeju definīciju Latvijas muzeju ikdienā, lai mūsu muzeji būtu moderni Eiropas muzeji, kuri kalpo sabiedrībai?” “Ziedoņa muzeja” ieskatā ir pienācis pēdējais laiks sākt diskutēt par muzeju kvalitāti (gan tehnisko, gan pedagoģisko, gan jaunrades) Latvijā, par pilnīgotu muzeju darbības vērtējumu Kultūras ministrijas īstenotajā muzeju akreditācijas procesā, kā arī par muzeja darba rezultātu visaptverošu un skaidru iekļaušanu, veidojot statistiku par gada darbu vietnē kulturasdati.lv.

Ar savu līdzšinējo darbību jau esam apliecinājuši gatavību iesaistīties gan konstruktīvās diskusijās, gan diskusijām sekojošās praktiskās rīcībās. Gatavību sadarboties labākas muzeju nozares veidošanā apliecinām arī šobrīd.

Pateicībā par līdzšinējo sadarbību.
Ar cieņu,
“Imanta Ziedoņa muzeja fonda” valde:
Rūta Šmite, Žanete Grende, Jānis Holšteins–Upmanis

Rīgā, 2024.gada 14. oktobrī