Ziedoņa muzeja Muzeju simpozijs 2022 veltīts radošuma tēmai. Pieredzējusī radošuma trenere un Rīgas Tehniskās universitātes lektore Vita Brakovska, kura vada radošās domāšanas meistarklases, sniedza iespēju iepazīt savus iekšējos radošos resursus un tos praktiski pielietot, lai paplašinātu savu izvēles un rīcības brīvību. Vita savā lekcijā atzīstas, ka par muzejiem un jaunradi domā pirmo reizi. Taču tas viņai neliedz piedāvāt drosmīgu un trāpīgu redzējumu muzeju nozares profesionāļiem par tēmu “Muzejs, kas pārceļ”. Vita aicina ar izgudrojumu problēmu risināšanas metodi “TRIZ” skatīties uz muzeja ikdienas izaicinājumiem, lai apmeklētāji ar vien no jauna atgrieztos muzejā, kurā reiz jau bijuši. “TRIZ” paredz, ka tehniskie risinājumi nerodas spontāni, bet gan saskaņā ar noteiktiem likumiem, kurus var apgūt un izmantot apzināti. Vita ar praktiskiem piemēriem, no muzeju ikdienas un jau esošiem dažādu muzeju projektiem, mudināja muzejniekus domāt par auditorijas piesaisti muzejam. Lektore
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Izstāžu un dizaina centra vadītāja, Latvijas Mākslas akadēmijas vieslektore Anete Krūmiņa dalījās pieredzē par izstāžu veidošanu un izstāžu dizaina iespējām. Anetes stāstījums “Jaunas pieejas izstādes dizainā” atgādināja, ka izstāde ir pētniecībā balstīta komunikācija, vienlaikus rosinot domāt par izstādi, kā stāstu, ko var stāstīt no dažādiem skatu punktiem. Par piemēru minot hernhūtiešus - šo stāstu var prezentēt no herhūtiešu viedokļa, un var arī atklāt no zemnieku skatupunkta. Vienmēr der atcerēties “kas?” “kam?” “ko?” stāsta. Kā arī vienmēr ir vērts, izstādes veidojot, paturēt prātā 5 zelta likumus: “rādīt cilvēkus”, “atklāt kaut ko jaunu”, “nezaudēt fokusu”, “būt neparedzamam” un vienlaicīgi “ļaut elpot”.
Brēmenes Universitātes doktors filozofijā Edmunds Apsalons muzeju nozares profesionāļiem jautā: “Kā iegūt metodisku radošuma prasmi?” Un pats arī atbild: “Loģikā un kārtībā”. Edmunds ar dažādiem piemēriem rāda, ka jaunrade ir risinājumu meklēšana. Katrā mēģinājumā ir kļūdas, eksperimenti un tikai tad rodas jauni risinājumi. E. Apsalons aicināja arī reflektēt par to, kā sadzīvot ar kļūdām, kā spēlēties ar ikdienu, aicināja muzeju pārstāvjus
Liela loma runātajā tika pievērsta idejai par diva veida sarunāšanos - viena ir diskusija ar argumentiem, kas tiek likti lietā, lai sarunas biedru “uzvarētu”, savukārt otra sarunas forma ir viedokļu uzklausīšana, pieņemšana un kopīga risinājuma meklēšana.
Dienas otrajā pusē bija prakstiskas radošās darbnīcas, kurās ikviens lika lietā jauniegūtās zināšanas. Muzeju darbinieki meklēja risinājumus izstāžu dizaina un komunikācijas jautājumos, kā arī radīja neierastas idejas muzejpedagoģiskajām programmām kopā ar Imanta Ziedoņa fonda Viegli gaitas izglītībā Ziedoņa klase vadītāju Elizabeti Pavlovsku, izstāžu dizaineri Aneti Krūmiņu un komunikācijas speciālisti Kristiānu Pauliņu.
Muzeju simpozijs 2022 norisinājās, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam.
